Panteons Parīzē – apskates vietas, biļetes, interesanti fakti, apbedīti cilvēki

Teosa kungs

Panteons ir divu grieķu vārdu savienojums: kungs (viss) + theos (dievs). Īsāk sakot, panteons bija templis, kas celts par godu visiem dieviem. Slavenākais panteons pasaulē neapšaubāmi ir Panteons Romā. Parīzē esošais tika radīts pēc viņa tēla un līdzības, bet... tam nebija paredzēts funkcionēt kā panteonam.

Apsolīt

Panteons tika uzcelts Francijas karaļa Luija XV solījuma rezultātā. Savas slimības laikā viņš zvērēja Parīzes patronei - svētajai Ženevjēvai - uzcelt templi viņai par godu, ja viņam tiks atjaunota veselība.
Viņš atguvās. Nedaudz vairāk kā 10 gadus vēlāk sākās baznīcas celtniecība. Tas ilga vairāk nekā 30 gadus, un, kad tas tuvojās beigām (palika tikai interjera dizains), 1789. gadā izcēlās franču revolūcija.

Tautas templis

Revolūcija mainīja pasauli, tostarp arī turpmāko baznīcas likteni. Revolucionārajās aprindās radās doma baznīcu pārvērst par "nācijas templi". Nacionālā likumdošanas asambleja, ko sauca par Satversmes sapulci, ko izveidoja revolucionāri, nolēma:

"lai šī klostera baznīca kļūtu par tautas templi, lai liela cilvēka kaps kļūtu par brīvības altāri."

Virs ieejas parādījās jauns uzraksts:

"Pateicīga tauta godina savus diženos vīrus"

Ēka kļuvusi par Francijas nacionālo mauzoleju, kurā novietoti izcilāko cilvēku pelni.
Turpmākajos gados tika mēģināts atjaunot tās sakrālās funkcijas, taču galu galā tā turpina pildīt revolūcijas laikā tai uzticēto lomu.

Viņi bija pirmie, kas tika apglabāti Panteonā Mirabeau oraz Voltērs.
Voltēra pīšļu apbedīšanu pavadīja izstāde, ceremonija un cilvēku pūļi. Pasākumu iemūžināja Klods Nikolass Malapo gleznā "Volēra pārcelšana uz Panteonu"

Mirabo pelni drīz tika izņemti no Panteona, jo viņš tika uzskatīts par revolūcijas ienaidnieku. Neilgi pēc šī notikuma valdība nolēma, ka Panteonā drīkst ievietot tikai to cilvēku pelnus, kuri ir miruši vismaz desmit gadus.

Poliete Panteonā

Panteons ir arī ļoti nozīmīga vieta poļiem, jo ​​tur ir aprakti tā pelni Marija Sklodovska-Kirī. Papildus mūsu Nobela prēmijas laureātam jūs atradīsiet tādus vārdus kā Voltērs, Viktors Igo, Žans Žaks Ruso, Emīls Zolā un Aleksandrs Dimā.
Saskaņā ar 2021. gada decembra datiem Panteonā ir 81 cilvēka pelni (tostarp tikai 6 sievietes). Ziņas beigās iekļauju pilnu cilvēku sarakstu.

Maz zināmais Panteona noslēpums

Kad 2006. gada oktobrī viņš devās uz Panteona direktora biroju Bernārs Žano Ienāca pilnīgi nepazīstams vīrietis UX grupas, Žanno nezināja, ka viņa dzīve tikko mainījusies.
Anonīmais viesis iepazīstināja ar sevi un pēc tam pastāstīja Panteona direktoram stāstu, kuru dzirdot Žanno smējās, domājot, ka tas ir stulbs joks. Tātad, ko viņš dzirdēja?

Nelegāla darbnīca

Apmēram gadu iepriekš vairāki slepenā Parīzes locekļi UX grupas (saīsinājums no Urban eXplorers), kas pēta nezināmos Parīzes nostūrus, nāca klajā ar ideju salabot Panteona nolietoto pulksteni. Par pulksteņu mākslas darbu uzskatītais Vāgnera pulkstenis no 1850. gada (atrodas virs vienas no ejām) gadiem ilgi tika nolietots, un tā rādītāji bija palikuši nekustīgi vairāk nekā 40 gadus.
Kampaņa sākās 2005. gada novembrī. Grupas dalībnieki vienkārši iekļuva Panteonā kā tūristi, pēc tam paslēpās un ļāva sevi ieslēgt uz nakti. Pēc tam zem Panteona kupola viņi atrada vietu, kas, viņuprāt, būtu piemērota darbnīcai. Netālu no kāpnēm, kas ved uz topošo darbnīcu, viņi atrada lieliski novietotas ēkas sānu ieejas durvis, kas profesionālam pulksteņmeistaram izrādījās ļoti vienkāršs šķērslis. No rīta Panteonā vairs nebija klaiņojošu vakara tūristu. Semināra vieta tika izvēlēta, un eja bija gatava UX dalībnieku slepenajām, nakts aktivitātēm.

Kā viņi paši atceras, grūtākais visā operācijā bija... slepus ienest dēļus, no kuriem izgatavots darbnīcas aprīkojums. Viss pārējais izrādījās daudz vieglāk. Galu galā zem Panteona kupola tika izveidota ļoti jauka, nelegāla darbnīca, kas vairāk izskatījās pēc dizaineru salona, ​​nevis veca pulksteņa atjaunošanas vietas. Paspējām pat darbnīcai pieslēgt elektrību un palaist internetu.
Slepus tumsas aizsegā veiktie pulksteņa atjaunošanas darbi ilga gandrīz gadu. Pulkstenis kļuva jaunāks un atdzīvojās. Tas vienkārši bija jāpārtrauc. UX grupai bija karsta sanāksme par jautājumu: ko darīt tālāk? Galu galā viņi nolēma informēt muzeju.

Atklāšana un sekas

Kāds anonīms viesis pastāstīja Panteona direktoram tieši šo stāstu. Nav brīnums, ka Bernārs Žanno tam neticēja! Lai padarītu savu stāstu ticamāku, UX cilvēks uzveda direktoru pa kāpnēm zem kupola uz darbnīcu. Šeit Žanno piedzīvoja īstu šoku. Viņam nācās apsēsties un ilgi klusēja.

Panteona administrācijas sākotnējā reakcija uz situāciju bija pozitīva, taču retorika ātri mainījās. Bernāram Žano nācās pamest darbu, un incidenta dalībnieki drīz vien stājās Francijas Tiesā. Viņi tika apsūdzēti par nelikumīgu iekļūšanu valsts piemineklī un tā ieņemšanu, kā arī slēdzenes iznīcināšanu vienai no iekšējām restēm.
Viens no advokātiem pieprasīja atlīdzināt 48 300 eiro, taču, kā sacīja prokurore Anne Benežāna, apsūdzība bija "stulba", un viņa lūdza attaisnošanu. Pēc desmit minūšu ilgas apspriedes tiesnesis pasludināja attaisnojošu spriedumu.

Interesants fakts:
Panteona muzeja administrācija nolēma neuztīt pulksteni, un tas palika nekustīgs. Tāpēc 24. gada 2006. decembrī pulksteņmeistars no UX grupas (Jean-Baptiste Viota) atkārtoti iebrauca Panteonā, salaboja un palaida ar pulksteni savienotos zvanus. Tad viņš uztvēra pulksteni, kas tradicionāli Ziemassvētku vakarā – kamēr vien tas darbojās – vienmēr ierosināja zvanu zvanīšanu. Pār Parīzi skaļi zvanīja Panteona zvani. Tam bija savas sekas.
Var rasties iespaids, ka sašutušie muzeja darbinieki lika par godu, lai pulkstenis netiktu uztīts.

Ja nolemjat apmeklēt Panteonu, meklējiet pulksteni, apskatiet to, atcerieties šo stāstu un... pārbaudiet, vai tas rāda pašreizējo laiku! Jūs saņemsiet atbildi uz jautājumu: vai beidzot muzejniekiem ir izdevies samierināties ar to, ka pulkstenis strādā?

Pulksteņa fotogrāfijas kopā ar vēsturiskām fotogrāfijām no slēptās darbnīcas un slepenā remonta atrodamas: urban-resources.net

Pulksteņa remonts Panteonā nav vienīgais sasniegums UX grupas. Viņiem ir arī daudz kopīga Parīzes katakombas. Starp citu, katakombu vēsture ir ārkārtīgi interesanta un elektrizējoša. Vairāk par to varat uzzināt atsevišķā ierakstā par Parīzes katakombas - [klikšķināt]

Panteons – ieejas biļetes

Par laimi, ieejas biļetes Panteonā var iegādāties tiešsaistē. Zemāk ir saite uz biļešu iegādi,

Pārbaudiet: ieejas biļetes tiešsaistē – Panteons – [klikšķināt]

Panteons ir atvērts katru dienu no 10:00 līdz 18:00. Pēdējie apmeklētāji tiek ielaisti iekšā pulksten 17:15.

Noderīga informācija

panteons, GPS koordinātas:
48°50’47.2″N 2°20’42.5″E
48.846439, 2.345146 - noklikšķiniet un plānojiet savu maršrutu

Tuvākās metro stacijas:
Kardināls Lemuāns – līnija nr.10
Vieta Monge – līnija nr.7

Ir vērts redzēt netālu no Panteona

Tikai dažus soļus (burtiski 200 metrus) no Panteona, kur atdusas Marija Sklodovska-Kirī, atrodas ēka, kurā viņai bija laboratorija un kurā viņa veica zinātniskos pētījumus. Pašlaik ēkā atrodas Marijas Sklodovskas-Kirī muzejs ar ļoti interesantu izstādi un eksponātiem.

Laboratorija – Marijas Sklodovskas-Kirī muzejs, GPS koordinātas:
48°50’39.5″N 2°20’41.2″E
48.844307, 2.344769 - noklikšķiniet un plānojiet savu maršrutu

Parīzes apskates plāns

Šis ieraksts ir daļa no ļoti detalizēta Parīzes apmeklējuma plāna, ko izstrādāju. Plāns ir pieejams bez maksas, un to var izlasīt vietnē: Parīzes apskates plāns - karte, biļetes, atrakcijas, pieminekļi, naktsmītnes, interesanti fakti

Izmitināšana Parīzē

Zemāk ir saites uz dažām interesantām naktsmītnēm Parīzē. Es mēģināju tos padarīt par pievilcīgu cenu (Parīzei) un atrasties pēc iespējas tuvāk Panteonam. Visi no tiem (pats galvenais) atrodas netālu no metro stacijas, kas ļauj īsā laikā nokļūt visur.
Saite ir sagatavota, lai, noklikšķinot uz piedāvātās naktsmītnes, jūs nonāksit pie naktsmītnes detaļām, bet arī varēsiet redzēt citus, līdzīgus piedāvājumus. Tāpēc manis izvēlētās viesnīcas ir vērts uzskatīt par sākumpunktu saviem meklējumiem. Viesnīcas bieži veic pagaidu cenu samazinājumus. Tāpēc ir iespējams, ka, noklikšķinot uz kāda no maniem piedāvājumiem, jūs uzreiz atradīsit citu, labākas cenas piedāvājumu. Ir vērts noklikšķināt un meklēt.

Caulaincourt Montmartre no Hiphophostels — [klikšķiniet]

Hotel du Roussillon – [noklikšķināt]

Auberge de Jeunesse HI Paris Yves Robert - [klikšķiniet]

Parīzes Panteonā apbedīto cilvēku saraksts

Zemāk jūs atradīsit detalizētu Parīzes Panteonā apbedīto cilvēku sarakstu. Saraksts ir sakārtots hronoloģiski pēc pelnu ievietošanas gada.

Panteonā kopš	nosaukums	gados viņš dzīvoja
1791	Mirabeau	1749-1791
1791	Voltērs	1694-1778
1792	Nikolass Džozefs Bērpērs	1740-1792
1793	Luijs Mišels le Peletjē de Senfaržo	1760-1793
1793	Augustīns-Marija Piko	1756-1793
1794	Žans Pols Marats	1743-1793
1794	Žans Žaks Ruso	1712-1778
1806	Fransuā Deniss Tronšē	1726-1806
1806	Klods Luiss Petjē	1749-1806
1807	Jean-Étienne-Marie Portalis	1746-1807
1807	Luiss Pjērs Pantaleons Resjē	1759-1807
1807	Louis-Joseph-Charles-Amable d'Albert, duc de Luynes [fr]	1748-1807
1807	Žans Batists-Pjērs Bevjērs [fr]	1723-1807
1808	Fransuā Bartelmī, Beguinot [fr]	1747-1808
1808	Pjērs Žans Žoržs Kabaniss	1757-1808
1808	Gabriels-Luijs, marķīzs de Kolenkūrs [fr]	1741-1808
1808	Žans Frederiks Peregaux	1744-1808
1808	Antuāns-Sēzars de Šozeuls, Praslīnas dukters [fr]	1756-1808
1808	Žans Pjērs Firmins Malhers	1761-1808
1809	Žans Batists Papēns, Saint-Christau comte [fr]	1756-1809
1809	Džozefs-Marijs Vīns	1716-1809
1809	Pjērs Garnjē de Labuāzjē	1755-1809
1809	Žans Pjērs, Serss [fr]	1746-1809
1809	Žeroms-Luī-Fransuā-Džozefs, Duraco comte [fr]	1739-1809
1809	Džastins Bonaventūrs Morārs de Galss	1761-1809
1809	Emanuels Krets de Šampols	1747-1809
1810	Kardināls Džovanni Batista Kaprara	1733-1810
1810	Luiss Čārlzs Vincents Le Blond de Saint-Hilaire	1766-1809
1810	Žans Batists Treilhards	1742-1810
1810	Žans Lanness de Montebello	1769-1809
1810	Šarls Pjērs Klarē de Flerī	1738-1810
1811	Luiss Antuāns de Bugenvils	1729-1811
1811	Kardināls Čārlzs Erskins de Kellijs	1739-1811
1811	Aleksandrs Antuāns Hureau de Senarmonts	1769-1811
1811	Kardināls Ipolito Antonio, kardināls Vincenti Mareri [it]	1738-1811
1811	Nikolass Marī Songis des Kurbons	1761-1811
1811	Mišels Ordeners, pirmais grāfu pasūtītājs[1]	1755-1811
1812	Žans Marī Pjērs Dorsens	1773-1812
1812	Jans Villems de Vinters	1761-1812
1813	Hiacinte-Hjūzs-Timoleons de Kosē, Brisakas krasts [fr]	1746-1813
1813	Jean-Ignace Jacqueminot, Comte de Ham [fr]	1758-1813
1813	Džozefs-Luiss Lagranžs	1736-1813
1813	Žans Ruso [fr]	1738-1813
1813	Džastins de Virijs [fr]	1737-1813
1814	Frederiks Anrī Volters	1761-1813
1814	Žans Nikolass Demenjē	1751-1814
1814	Žans Luiss-Ébēnézers Reinjē	1771-1814
1814	Klods Ambruāzs Regnjē de Massa di Karāra	1746-1814
1815	Antuāns-Žans-Marija Tevenāra	1733-1815
1815	Klods Džuste-Aleksandrs Legrāns	1762-1815
1829	Žaks-Žermēns Suflots	1713-1780
1885	Victor Hugo	1802-1885
1889	Lazare Carnot	1753-1823
1889	Žans Batists Bodins	1811-1851
1889	Théophile Corret de la Tour d'Auvergne	1743-1800
1889	Fransuā Severīns Marso	1769-1796
1894	Marija Fransuā Sadi Karno	1837-1894
1907	Marselīns Bertelo	1827-1907
1907	Sofija Bertelo	1837-1907
1908	Émile Zola	1840-1902
1920	Leons Gambeta	1838-1882
1924	Žans Žurē	1859-1914
1933	Pols Painlēvē	1863-1933
1948	Pols Langevins	1872-1946
1948	"Žans Perins "Nobela prēmijas laureāts"	1870-1942
1949	Viktors Šelhers	1804-1893
1949	Marks Šelhers	1766-1832
1949	Fēlikss Ebuē	1884-1944
1952	Luijs Braila raksts	1809-1852
1964	Žans Mulēns	1899-1943
1967	Antuāns de Sent-Ekziperī	1900-1944
1987	“Rēnē Kasins "Nobela prēmijas laureāts"	1887-1976
1988	Jean Monnet	1888-1979
1989	Abbe Henri Gregoire	1750-1831
1989	Gaspards Monge	1746-1818
1989	Nikolass de Kondorsē	1743-1794
1995	"Pjērs Kirī "Nobela prēmijas laureāts (1903)"	1859-1906
1995	“Marija Sklodovska Kirī Nobela prēmijas laureāts (1903 un 1911)”	1867-1934
1996	Andrē Malro	1901-1976
1998	Toussaint Luvertūra	1743-1803
1998	Luiss Delgrē	1766-1802
2002	Alexandre Dumas	1802-1870
2011	Aimé Césaire	1913-2008
2015	Žans Zejs	1904-1944
2015	Pjērs Brosolets	1903-1944
2015	Žermeins Tillions	1907-2008
2015	Ženevjēva de Golla-Antonioza	1920-2002
2018	Simone Veil	1927-2017
2018	Antuāns Veils	1926-2013
2020	Moriss Ženevā	1890-1980
2021	Josephine Baker	1906-1975

Man svarīgi!

Piešķiriet rakstam labu vērtējumu (Novērtētas 5 zvaigznes 😀)!
Tas ir bezmaksas, a man tas ir ļoti svarīgi! Emuārs dzīvo no apmeklējumiem, un tāpēc tam ir iespēja attīstīties. DO TO lūdzu un... paldies jau iepriekš!

Ja jums patīk mani ceļveži, noteikti noderēs manis izveidotie ceļveži ceļvežu katalogs - [klikšķināt]. Tur atradīsi gatavas idejas saviem nākamajiem ceļojumiem, citu tūrisma galamērķu aprakstus un alfabētisku ceļvežu sarakstu, kas sadalīts pa valstīm, pilsētām, salām un ģeogrāfiskajiem reģioniem.

Es arī publicēju saite uz Facebook profilu - [noklikšķināt]. Ievadiet un nospiediet "Seko", tad nepalaidīsiet garām jaunus, iedvesmojošus ierakstus.

Nu, ja vien nevēlaties Instagram. Es neesmu sociālo tīklu dēmons, taču vienmēr var paļauties uz kaut ko jauku, uz ko paskatīties mans instagram profils - [klikšķināt]. Profils ar prieku uzņems jebkuru sekotāju, kuram tas patiks.

Saturu, ko veidoju, es daru pieejamu bez maksas, saglabājot autortiesības, un emuāru atbalsta reklāma un filiāļu sadarbība. Tāpēc rakstu saturā tiks rādītas automātiskās reklāmas, un dažas saites ir saistītās saites. Tas neietekmē pakalpojuma vai produkta galīgo cenu, taču es varu saņemt komisijas maksu, ja parādīsit reklāmas vai izmantosit noteiktas saites. Iesaku tikai tādus pakalpojumus un produktus, kurus uzskatu par labiem un noderīgiem. Kopš emuāra sākuma neesmu publicējis nevienu sponsorētu rakstu.

Daži lasītāji, kuriem šeit sniegtā informācija bija ļoti noderīga, dažreiz man jautā, kā viņi var atbalstīt emuāru? Es nevadu kolekcijas vai atbalsta programmas (piemēram: patronīts, kolekcija vai "nopirkt kafiju"). Labākais veids ir izmantot saites. Tas jums neko nemaksā, un atbalsts emuāram rodas pats.

Pozdrawiam